Un tā vienas dienas ēdienkarte ar 3 ēdienreizēm.
Brokastis:
Kā izrādījās nekas daudz nav mainījies, tikai auzu pārslu vietā bija kaut kādu graudu putra, klāt nāca neliels iepakojums džema un sviesta (tādi kā parasti viesnīcās). No brokastīm atturējos tādēļ nemācēšu teikt, cik garda tā bija, taču "tantiņas" palātā teica, ka bezgaršīga.
Pusdienas:
Te nu atkal der atcerēties bērnību, jo kopš tiem laikiem neēdu pirmo, otro un vēl desertu (vai bez tā). Gribas ēst paņemu otru, ja ne pārāk, tad salātus vai zupu.
Kā pirmais ēdiens bija diezgan garšīga dārzeņu zupa ar klasiskajām sastāvdaļām, garšīgs buljons, nav kur piesieties.
Kā otrais ēdiens bija diezgan patrekns, toties sulīgs vistas šķiņķītis ar samīcītiem kartupeļiem (nelietošu vārdu biezenis, jo tie bija vienkārši samīcīti sausi kartupeļi, tādus parasti pasniedz Londonā un tur tos tā arī sauc) un burkānu salāti. Viss kopā bija ok, varēja būt sliktāk. Ja ir liela vēlme piesieties tad vista par treknu, kartupeļi par sausu. Taču garšvielas bija viss pietiekami.
Vakariņas:
Šos salātus sauc dažādi: baltie salāti, dārzeņu rosols utt. Principā tie ir novārīti un sagriezti kartupeļi, burkāni, olas, zirnīši, sīpoli un viss tiek samaisīts ar krējumu/majonēzi 50/50. Ēst varēja, taču nedaudz mulsināja visu ingredientu sagrieztie gabali. Pirmkārt viss bija lielos, otrkārt nevienādos gabalos. Atgādināja 5 gadīga bērna ēst gatavošanas tehnoloģiju, pēc principa sākumā sagriež lielākos gabalos, tad dažus sakapā, lai ir lielāka cūkošanās un kad apnīk teju vai vienkārši uz pusēm pārgriež, lai ātrāk ķertos klāt kam citam. Tas nu tā, bet tiešām, pirmo reizi redzēju ko tādu. Garša bija diezgan plēkana.
Intereses pēc vēlāk vakarā vēl aizgāju uz slimnīcas kafejnīcu. Paņēmu ēdienu, kuru manuprāt nevar sačakarēt, var tikai līdz galam nepagatavot, vai pārsālīt. Runa iet par podiņu - čanahi. Tā kā parasti visur ir standarta izmēra podiņi, atsevišķos gadījumos ir mazie, paņēmu lielo, ko vēlāk arī nožēloju, jo tas bija ļoti liels. Pats ēdiens bija pretīgs, augšā peldēja žāvētas plūmes, kuras es nekavējoties izvilku, jo visam podiņa saturam piedeva neparastu - nepatīkamu piegaršu. Ar kartupeļiem kopā bija arī gaļa, vai pareizāk sakot tās treknumi, ar pavisam nedaudz liesuma, kas bija lielos gabalos un tas viss peldēja ļoti treknā, pēc garšas nepatīkamā buljonā, vai drīzāk šķidros taukos.
Pēc dzirdētā, zupas ir neitrālas un var ēst, taču ko daudzi slavē, tā ir omlete ar puķkāpostiem. Cerams, ka tikai man tā nepaveicās.